Lielnovads. Sporta joma.
Jaunā, plašā novada vēsmas un administratīvi teritoriālās reformas īstenošana tuvojas mums kā dzestrā gaisa vilnis rudenī. Uz jautājumiem par to, kā turpmāk sadarbosies Dundagas, Rojas, Mērsraga un Talsu novadu speciālisti, jāatbild visdažādākajos līmeņos un jomās — laika palicis ārkārtīgi maz, taču nešķiet, ka pašvaldības vadības līmenī būtu jūtams kāds žirgtums centienos risināt nākamās sadarbības jautājumus.
Lai nu kā — lūkoju uz sporta jomu — nozari, kura man pašam zināma, nozari, kurā katram no “maznovadiem” ir sava īpaša savdabība un kura, apzinoties tās svarīgumu, tiešo un netiešo ietekmi, ir bijusi gana nozīmīga, lai likumā par pašvaldībām izceltu kā atsevišķu autonomo funkciju.
Sporta jomas regulējums
Līdz ar 2020. pandēmijas gadu vēl aktuālāka valstī kļuvusi prioritāro sporta veidu tēma. Jaunveidojamajā Talsu novadā ir virkne elementu, kas ļauj izvēlēties prioritārās sporta jomas, kuras ievērojami atbalsta novada pašvaldība, jo novadā darbojas spēcīga sporta skola.
Pēc trim galvenajiem atlases kritērijiem — Talsu novadā tiek veidots sporta veidu pamats (jau pieminētā sporta skola ar virkni sporta veidu sekcijām), novadā ir piemērota sporta infrastruktūras bāze (un laika apstākļi), kā arī — minētie sporta veidi ir Olimpisko un paralimpisko spēļu programmā.
Katrā no atsevišķajiem novadiem — kā Talsu, tā arī Dundagas, Rojas un Mērsraga novados ir sava veida kodols pieaugušo sporta iniciatīvu atbalstam. Te jānodala atbalsts par augstiem sasniegumiem nacionālā līmenī, starptautiskā līmenī un ikdienas atbalsts sporta jomai, finansējot aktīvās sporta apvienības, kuras piedalās Latvijas līmeņa čempionātos un kuras pašvaldību sporta speciālisti spējuši virzīt, lai tās gūtu atbalstu kā transporta izdevumu apmaksai, tā dienas maltītes un sacensību līdzdalības maksas.
Analizējot dokumentus, kas regulē finansiālo atbalstu, jāsecina, ka struktūra un kodols šādam dokumentam pamatīgāk izveidoti Talsos. Kaimiņu novados precīzi sakārtota dokumentu bāze, kas garantē prēmiju un atbalsta saņemšanu pēc sporta uzvarām.
Te jāpiebilst — 2020.gadā būtu normāli sagaidīt, ka sporta jomas speciālisti un novadu politiskā vadība spētu vienlīdz izcelt kā olimpiešus, tā arī paralimpiešus. Daudzos no dokumentiem uzskaitīta fiziski veselo atlētu “slavas piramīda” un attiecīgs prēmiju apjoms, bet piemirsts par paralimpiskajām spēlēm, Invictus un Endavour pasaules spēlēm, kuras de facto ir Pasaules un kontinentu čempionātu ekvivalenti.
Hobiju sports
Latvijā reģistrētas tuvu 90 atzītās sporta veidu federācijas, un arī jaunā, plašā Talsu novada teritorijā netrūkst sporta klubu un biedrību. Turpinot sporta prioritāšu vadlīniju, skaidrs, ka liela daļa no sporta aktivitātēm ir un būs pašu šo sporta veidu entuziastu rokās.
Pašvaldības iespējas atbalstā varētu izpausties kā atbalsta finansējums šīm biedrībām, izmantojot esošo sporta infrastruktūru uz atvieglotiem noteikumiem, jebšu bez maksas, gadījumā, ja sporta interesenti apzinās sporta veidā nepieciešamo pēctecību un kvalitatīvi strādā ar potenciālo jauno sportistu maiņu.
Jaunajā, plašajā novadā būs jāspēj strikti novilkt līniju starp novada sporta attīstības vertikāli (sporta skolu un pieaugušo interešu sportu) un dažādiem hobija un izklaides virzieniem. Iespējams novadā izveidojas amerikāņu futbola komanda vai arī sporta dejas pie vertikāla stieņa sāk pulcināt interesentus — tā ir pašu sportistu iespēja pašrealizācijai, taču pretendēt uz būtisku finansējumu no pašvaldības sporta budžetā nebūtu pieņemami. Par savu hobiju jārūpējas pašiem, jebšu jāstrādā ar radošu sporta projektu veidošanu, piesaistot Eiropas finanšu avotus.
Novada tēls sportā
Sakausēt Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga savdabību vienā laimes pakavā būs sarežģīti — gan saimnieciski, gan finansiāli. Kopējais novada tēls, iespējamā izvairīšanās no novada metropolēm un nomalēm skars arī pašvaldības tēla veidotājus. Kā “zaļajā saulē”, tā “Talsu bruncī” būs jāatrod arī sporta joma.
Līdz šim pašvaldība maz izcēlusi sava novada izcilniekus sporta jomā un tādas radošās idejas kā nosaukt kādu sporta objektu, godinot jaudīgu sporta sasniegumu, izceļot leģendāru sportistu nav realizētas. Talsu novadā nav notikuši arī sporta turnīri, kuru nosaukumā godinām sporta vēsturē ierakstītos atlētus no novada. Nenotiek arī aktīvs darbs ar šodienas sporta izcilniekiem, viņus iesaistot novada teritoriālā mārketinga kampaņās (jāatzīst šādu kampaņu arī nav).
Vai būtu lietderīgi prast vairāk lepoties un priecāties par mūsu līdzcilvēku panākumiem?
Es ierosinātu novada sporta procesos iekļaut arī publicitātes elementus, vērtējot aktivitātes, kurās Talsu novada vārds izskan nacionālā un starptautiskā līmenī, tā netieši rosinot interesi par mūsu novadu un tā krāsainību.
Savukārt pašvaldības pusē — jāsaprot, ka sporta infrastruktūras noformējumā vairāk jāizmanto panākumiem bagāto novada sportistu tēls, nevis vispārīgas grafiskas zīmes. Talsu sporta namā, kurā uzvaras izcīnījuši mūsu novada sportisti, nav izceltas Eiropas līmeņa basketbolistu un volejbolistu saiknes ar Talsiem — līdzās Talsu novada un Latvijas republikas karogiem vēl šodien nav goda līnijas ar izcilo novadnieku sporta krekliem. Tas ir tik sīks un nedārgs ieguldījums, taču — ja vēlaties, ir pirmais stūrakmens novada lokālpatriotisma audzināšanā jaunajiem sportistiem.
Darbu virziens nākotnei
Jau šogad būtu jāsāk veikt sporta finansējuma dokumenta sagatavošanu, to papildinot ar izmaiņām, iekļaujot visu plašā novada sporta struktūru un veicot sākotnējo auditu, nosakot minimālo kritēriju izpildi visiem sporta kolektīviem un individuālajiem sportistiem, lai 2021.gada apvienotajā sporta budžetā iezīmētu iespējami objektīvu pašvaldības pienesuma daļu.
Jāiezīmē sporta tēla veidojošās personības un jārod veids eksponēt un saistīt sporta ikdienu ar nākotnes ceļu, kurā doties, lai pēc gadiem jaunieši saistītu sevi ar savu dzimto novadu un atzītu šo vidi par tādu, kur gribas atgriezties.
Taču atgriežoties uz zemes — jāspēj veikt objektīvu situācijas analīzi Talsu novada sporta skolā, strukturēt jauno censoņu skaitu, vecāku līdzfinansējumu un skaidri iezīmēt arī nākotnes attīstības virzienus. Ja pašvaldība savā attīstības vīzijā iekļauj multihalles attīstību, sporta skolā jāiet sazobē ar šo ieceri un no pašvaldības budžeta jāparedz nepieciešamais finansējums sporta pedagogu kvalifikācijas gūšanai arī kā peldēšanas sporta treneriem. Ja jaunā sporta infrastruktūras celtne nav fikcija, tai jākalpo par iespēju attīstīt plašāku jauniešu fizisko sagatavotību.
[ oriģināls publicēts laikraksta “Talsu Vēstis” 2020.gada 15.septembra numurā ]
